Bio-arhitektūra: Dizains apvieno tehnoloģijas un bioloģiju

Ūdens ir visu dzīvo organismu neatņemama sastāvdaļa, bez tā nebūtu iespējama dzīvība uz šīs planētas. Augšanas procesā bioloģiskā pasaule ar ūdeni atvieglo organismu fizisko un ķīmisko īpašību pielāgošanos gēnu funkciju un vides radītiem ierobežojumiem. Pati vide, kurā dzīvojam, sastāv no mākslīgām, nedzīvām struktūrām, kas paredzētas, lai veiktu iepriekš noteiktu funkciju kopumu. Kad to misija ir paveikta vai kļuvusi neaktuāla, tiek pārstrādāti tikai mazāk nekā 10% materiālu. Lielākā daļa priekšmetu, materiālu kļūst par paliekošiem un kaitīgiem atkritumiem, piesārņojot mūsu zemi, okeānus un organismus. Izejvielas, kas nepieciešamas materiālu ražošanai, no zemes tiek ekstrahētas ātrāk, nekā tās no jauna rodas, izsmeļot ierobežotos zemes resursus, turklāt tās tiek apstrādātas ar toksiskām vielām, kuru degradācijas process zemē prasa tūkstošiem gadu.

Aguahoja I (tulk. no spāņu valodas - ūdens lapa) ir piecus metrus augsta struktūra, kas radīta no organiskām vielām, printēta ar robotu un veidota ar ūdens palīdzību. Tā rāda uz nākotni, kad, pēc autoru domām, – dabā augošais un cilvēku veidotais apvienojas. Vielas, kas sastopamas kokos, ābolos, kaulos un insektu eksoskeletos (skaidrojums: eksoskelets jeb ārējais skelets balsta un aizsargā dzīvnieka ķermeni, veido tā raksturīgo formu, krāsu, pasargā no ievainojumiem un visbiežāk tas sastopams posmkājiem, piemēram, kukaiņiem, zirnekļiem, vēžveidīgajiem), jā, šīs vielas ir vienas no bagātīgākajām uz planētas. Masačūsetsas zinātnieku un dizaineru grupa Mediated Matter Group, ko vada dizainere un profesore Neri Oxman, no šīm vielām izstrādāja struktūras digitālu dizainu un to izgatavoja, izmantojot robotus – 3D printēšanu. Zinātniekiem apvienojot celulozi (galvenā augu šūnapvalku sastāvdaļa, kas dabā sastopama kokvilnā, džutā, linā, koksnē), hitozānu (iegūts no hitīna, ko satur sēnes, ķērpji, posmkāju ārējais skelets), pektīnu (recekļviela, kas sastopama augļos, ogās, dārzeņos un dažos aļģu veidos) un kalcija karbonātu (dabā zināms kā kaļķakmens un dolomīts), tika iegūta materiāls ar augstu telpisko izšķirtspēju, bioloģiski noārdāma, ar mehāniskām, ķīmiskām un optiskām īpašībām, kā arī ar iespējamo garumu no milimetriem līdz metriem. Saskaņā ar zinātniekiem, ir atklāts, ka veicot nelielas izmaiņas vielu ķīmiskajā sastāvā ir iespējams iegūt organiskus materiālus, kuri var būt tikpat izturīgi un elastīgi kā āda, stingri kā koks, kā arī tiem piemīt spēja reaģēt uz ārējiem mainīgajiem apstākļiem – siltumu un mitrumu. Šīs ādai līdzīgās, ar ūdeni liektās un veidotās hojas jeb lapas ir izstrādātas un ražotas tā, it kā tās būtu augušas vienā gabalā, tādejādi neprasīdamas nekādu montāžu. Aguahoja I struktūra konstruēta ar dažādu pakāpju stingrību, elastību, caurredzamību un gaismas caurlaidību, darbojoties kā fasāde vai “strukturāla āda”. Sava dzīves cikla beigās, kad struktūra jau izpildījusi savu funkciju vai tā ir nolietojusies, tās degradācijas process ir dabīgs – ar ūdeni (piemēram, lietus) atdodot attiecīgās sastāvdaļas ekosistēmai, papildinot tos resursus, no kuriem Aguahoja I sākotnēji radusies. Aguahoja I iemieso materiālās ekoloģijas dizaina pieeju tās radīšanā un degradācijā, kā arī seno patiesību, ka viss ir nācis no putekļiem un par tiem arī paliks vai šajā gadījumā, atsaucoties uz autoriem, – no ūdens nācis, par ūdeni paliks.

Savienojot tehnoloģiju ar bioloģiju, var radīt jaunus materiālus, bioloģiskas daļas un sistēmas vai pārveidot jau dabā sastopamās sistēmas, tādējādi palielinot potenciālu veidot ilgtspējīgu pasauli, kur cilvēks ar dabu dzīvo ciešā un nenošķiramā mijiedarbībā. Aguahoja I izmeklē, kā vielas, ko mēs uzskatām par atkritumiem, spēj mainīt un papildināt mūsu zināšanas par dizainu un tā iespējām. Iegūstot Dezeen Ilgtspējīga dizaina gada balvu 2019, Aguahoja I sākotnēji žūrijā izraisīja diskusijas un izvirzīja jautājumus, ko mēs uzskatām par dizainu kā tādu. Pēc žūrijas vārdiem – “Aguahoja I parāda, kā daba var mums palīdzēt radīt jaunus materiālus, pievēršot uzmanību attiecībām starp dabu un tehnoloģijām. Tā ir pilnīgi inovatīva un dāvā cerību nākotnei. Organiskajiem materiāliem ir milzīgs potenciāls, kas var mainīt, ko mēs saprotam ar dizainu un arhitektūru.” Laikā, kad pasaulei ir būtiska vajadzība pēc ilgtspējīga dizaina un būvniecības metodēm, Aguahoja I nodrošina paraugu ar tehnoloģiju un materiālu iespējām, pasvītro šī brīža resursu neefektīvo izmantošanu un izceļ dabas spēju “izdarīt vairāk ar mazāk”.