Šodienas dizains - rūpes par planētu un cilvēku

Milānas dizaina nedēļa ir laiks, kad desmitiem tūkstošu dizaineru no visas pasaules ierodas šajā Itālijas pilsētā, lai iepazītu pasaules labāko dizaineru jaunākās kolekcijas, iedvesmotos no elpu aizraujošām instalācijām un izstādēm dažādās vēsturiskās un industriālās lokācijās. Informatīvi piesātinātajā nedēļā būtiski ir nepalaist garām pašu svarīgāko – kāds ir dizains šodien, un kurp tas mūs ved? Kad dizaina nedēļa ir beigusies, ir vērts no malas atskatīties un ieraudzīt kopējo bildi – vispārīgo dizaina noskaņu un vēstījumu, galvenās tendences un mērķus.

Apļveida dizains. Atsaucoties uz ANO brīdinājumu, ka atlikuši tikai 12 gadi, lai novērstu pasaules ekoloģisko katastrofu, dizaineriem un ražotājiem ļoti nopietni jāizturas attiecībā pret dizaina, produktu ilgtspējību. Nevis vienkārši jāpārstrādā materiāli, ir jāvirzās tālāk – uz apļveida dizainu (angļu val. – circular design). Apļveida dizains fokusējas uz otrreizēju materiāla, objekta izmantošanu, pielāgojot to lietošanai citam nolūkam, lai dotu tam jaunu dzīvi un jaunu jēgu. Efektīvs apļveida dizaina uzdevums ir materiāla, produkta bezatkritumu ražošana un lietošana, kā arī tā atdzimšana citā produktā ar jaunu mērķi, ja lietotājs ir nospriedis, ka viņam tas vairs nenoder. Materiāla vai objekta nāvei ir jāpārtop pārdzimšanā - jāpārdzimst jaunā objektā vai jākļūst kā ieguldījumam dabiskajos zemes ciklos.

Raksturīgs piemērs ir Barber & Osgerby dizaineru radītais Emeco krēsls On and On, kas ir ražots no otrreizēji pārstrādātas plastmasas un nodrošina produktu nebeidzamu pārdzimšanu – vecos krēslus iespējams pārstrādāt jaunos. Krēslu materiāls ir iegūts no pārstrādātām PET pudelēm. Otrreizēja plastmasas izmantošana nozīmē izvairīties no oglekļa dioksīda izmešiem, kas rastos transportēšanas rezultātā. Kolekcijas melno krēslu pigments ir iegūts no lietoto mašīnu riepām. Zīmīgi, ka, saliekot krēslus vienu uz otra, izveidojama spirāle, kas simbolizē apļveida ekonomiku un dizainu.

Modes dizaineres Eilīnas Fišeres (Eileen Fisher) izstāde Waste no More, kas iekārtota Rossana Orlandi galerijā, apliecina bezatkritumu iniciatīvu un produktu otrās dzīves iespējamību – no lietotiem apģērbiem ir radīta māksla. Galerijā apskatāma arī pašas dizaineres Rossanas Orlandi izstāde, kas maina nostāju pret plastmasu, kad tā pārveidota neskaitāmās izpausmēs un atbildīgi izmantota.

Cilvēka attiecības ar dabu. Lai arī augi un iekštelpu apzaļumošana nav interjera dizaina jauna tendence, tā kļūst aizvien populārāka, jo sabiedrība gana pamatoti pārliecinās un izjūt augu pasaules pozitīvo ietekmi uz veselību.

Ievērojamākā bija austrāliešu ainavu arhitektes Lindas Teggas (Linda Tegg) dzīvā instalācija Adjacent Field, kas veidota no pilsētas apkārtnē salasītiem augiem. Māksliniece kopā ar komandu apsekojusi pilsētas pamestās industriālās teritorijas, lai sameklētu savvaļā augošus, viņas vārdiem sakot, ‘’spontānos augus’’. Instalācijā izmantotas ir nenovērtētas sugas, kuras ikdienā atrodas starp mums, taču tām netiek pievērsta pelnītā uzmanība. Ienesot augus tukšā un industriālā telpā, tiek uzsvērta to nozīme un pievērsta uzmanība cilvēka un dabas attiecībām, kas mums atgādina un liek saprast, ka daba ir neatņemama mūsu dzīves sastāvdaļa.

Milānas 12.triennāles ietvaros un Milānas dizaina nedēļas laikā apskatāmā izstāde Broken nature: Design Takes on Human Survival ir spēcīgs vēstījums par sabojātām cilvēka un dabas attiecībām un iespējām tās atjaunot. Izstādes un MOMA muzeja arhitektūras un dizaina departamenta kuratore Paola Antonelli tic, ka cilvēcei nav varas apturēt savu bojāeju un izstādi veidojusi uz pēdējās trīsdesmitgades 120 arhitektūras un dizaina projektu pamata, kas pievērš uzmanību mūsu attieksmei pret dabu. Viņa cer, ka izstāde liks apzināties cilvēces krīzi un aicinās dzīvot ar cieņu pret dabu.

Cilvēki pār robotiem. Lai arī straujā tehnoloģiju attīstība un sasniegumi mūs aizrauj, un mēs izmantojam, izbaudām tā visa sagādāto, cilvēkos rodas arvien lielāka vēlme pēc rokām darinātiem elementiem, kas veidoti no tādiem materiāliem kā koks, māls, travertīns, marmors. Vairāki pasaules vadošie zīmoli izstādes stendos blakus gludām, perfekti nostrādātām mēbelēm izvietoja raupjas, rokām darinātas skulptūras un elementus, kas acīmredzami pasvītroja kontrastu starp cilvēku un mašīnu radītām lietām. Šie elementi izceļ dabiskumu un cilvēku ne-perfekto dabu. Vērtība aug lietām, kurās jūt cilvēka pieskārienu, lietām, kam ir dvēsele, un kas izpaužas kā stāsts.

Tehnoloģijām attīstoties, roboti aizvien vairāk tiek iesaistīti mūsu ikdienas gaitās. Viņu klātbūtne tikai pieaug. Tālab dizaineri pievērš lielāku uzmanību, kā tos veiksmīgi integrēt vidē, lai nebūtu jūtama to klātesamība. Lielisks piemērs ir kompāniju Vitra un Panasonic kopdarbs – grāmatu plaukts / skapis, kas sevī slēpj integrētu televizoru. Prototips, kas tika prezentēts Milānas dizaina nedēļā, ir veidots no vienkārša koka rāmja, kas sevī ietver, pēc izskata, vienkāršu stikla plāksni. Tikai tad, kad TV ir ieslēgts, tas ir pamanāms un stikls kļuvis par OLED ekrānu. Visas elektriskās komponentes ir paslēptas koka rāmī, kas lieliski iekļaujas mūsdienīgā interjerā un atrodas aizmugurē, nevis dominē priekšplānā.

Biroja mēbeļu zīmola Humanscale komanda izveidojusi instalāciju Bodies in Motion (no angļu val. - ķermeņi kustībā), pievērsdamies cilvēku ķermeņu kustībai. Instalācija balstās uzo šauriem gaismas stariem, kas attēlo un sinhronizē ķermeņu kustības. Tas dod iespēju palūkoties uz mūsu ķermeni no cita skatu punkta un būt pateicīgiem par kustību brīvību. Bodies in Motion ir metafora, kas uzsver cilvēka dabisko ergonomiku, fizikas likumus un kompānijas biroja mēbeļu automātisku pielāgošanos katram ķermenim individuāli.

Neviens cilvēka ķermenis nav vienāds ar citu ķermeni, taču dizains bieži tiek standartizēts un radīts vienam “vidējam aritmētiskajam” ķermenim. Izstādi Different bodies (no angļu val. - atšķirīgie ķermeņi) Dānijas mākslas, arhitektūras un dizaina studenti prezentēja ar jautājumu – kā lai mēs veidojam sabiedrību, kurā visi var dzīvot un piedalīties ar vienādām iespējām un noteikumiem? Fiziskās vides standartizācija izslēdz indivīdus, kas neatbilst standarta ''perfektajam cilvēkam''. Ir laiks, kad arhitektiem un dizaineriem ir jāņem vērā, ka cilvēki nav vienādi un ka videi un produktam, kas tiek radīts, ir jābūt universālam un pieejamam visiem. Izstāde aicina un dod iespēju apmeklētājiem apzināties sava ķermeņa individualitāti. Vienā no telpām ir izvietoti daudzi dažādas formas un izmēra stikla trauki, kas rezonē atšķirīgi ar katru personu. Otrā telpā tiek pievērsta uzmanība nopietnai problēmai, ar ko saskaras cilvēki ar īpašām vajadzībām, – ''izsalkums pēc ādas'' jeb cita cilvēka pieskāriena trūkumam. Instalācijā ir izveidota siena, kas klāta ar ādai līdzīgu membrānu. Tā kustas un reaģē uz pieskārieniem, imitējot mūsu lielāko maņas orgānu – ādu. Apmeklētājiem ir iespēja apzināties pieskāriena varu un tā svarīgumu cilvēka dzīvē.

Šodienas dizains un arhitektūra ir rūpes par planētu. Ja rūpēsimies par planētu, līdz ar to rūpēsimies par cilvēku. Ir laiks, kad ārišķīgais skaistums pakāpjas malā un galvenajā lomā nostājas apļveida dizains un ekonomika. Mainās arhitektūra, dizains, produkti un materiāli. Gribot vai negribot, jāmainās arī mums, cilvēkiem. Visiem taču ir zināms, ka “pastāvēs, kas pārvērtīsies!”.