Off-grid: īslaicīga tendence vai ilgtspējīgs dzīvesveids?

Cilvēks ir ļoti adaptīva būtne. Pat ja esam iemācījušies adaptēties pilsētas vidē, joprojām esam dabas veidotas bioloģiskas būtnes, un mūsu tieksme pēc dabas un citām dzīvajām formām ir nepārvarama. Tā var izpausties caur telpaugiem un mājdzīvniekiem, caur brīvdienām laukos vai atvaļinājumiem tālās zemēs ar neskartas dabas ainavām. Pilsētas steiga un tehnoloģijas strauji attīstās, arvien vairāk un vairāk tās pārņem ne tikai mūsu darba dienu, bet arī sadzīvi mājās. Lai arī daļa cilvēku izbauda šo steidzīgo un nemitīgi ritmisko pilsētas dzīvi un izvēlas dzīvot pilsētas centrā kopā ar nerimstošu satiksmes un cilvēku tīklojumu, cita daļa cilvēku tiecas prom no tā. Viņi dod priekšroku dzīvei, kas cieši savijas ar dabu un kas nereti veidota klusā un mierīgā izolācijā bez sociālajiem tīkliem un tehnoloģijām. Vidē, kas māca cilvēkus apstāties, būt tiem, kas esam bez pilsētas maskām, un ļauties dabai un tās procesiem, kas ne tikai relaksē no pilsētas stresiem, bet arī uzlabo gan fizisko, gan mentālo veselību. Daļai cilvēku šis izklausās kā idillisks sapnis, kas sākotnēji var šķist viegli sasniedzams. Lai arī dzīve off-grid prasa pašu minimumu, jāatceras, ka minimālisms ir fokuss uz pašu svarīgāko, un pats svarīgākais ne vienmēr ir visvienkāršāk sasniedzamais.

Lokācija, enerģijas apgāde.

Off-grid mājas ir mājas, kas projektētas neatkarīgas, nepaļaujoties uz publiskajiem ārējiem tīkliem. Tās nav pievienotas centrālajai elektrības, ūdens, kanalizācijas, gāzes vai citām sistēmām, kas parasti tiek pieslēgtas dzīvojamām mājām. Off-grid dzīvošana dod iespēju mājām un cilvēkiem būt pastāvīgiem, kas īpaši saistoši ir cilvēkiem, kas vēlas samazināt savu ietekmi uz vidi kopumā un samazināt dzīvošanas izmaksas. Ar mērķi radīt izolētu privātumu, parasti šāda tipa mājas ar nolūku tiek celtas tālu prom no pilsētām, kur nav pieeja publiskajiem tīkliem, kas līdzi nes savu unikālo izaicinājumu kopumu. Neskatoties uz to, ka off-grid mājas ir paredzētas novietošanai vai celšanai jebkurā vietā, lokācijas izvēle jāveic, ņemot vērā vairākus aspektus. Galvenokārt, ir jāsaprot mājas funkcija. Ja tā ir plānota kā brīvdienu māja, kurā uzturētos neilgu laiku, iespējams, nav vajadzības pēc elektrības, ūdens sistēmas, tad lokācijas izvēle atvieglojas. Ja tomēr ir vēlme māju nodrošināt ar neatkarīgu elektroapgādi, ūdens sistēmu, salīdzinoši vienkāršu piekļuvi un citām ērtībām, tad lokācijas iespējas sašaurinās.

Bez ūdens cilvēki nevar izdzīvot. Dzīvošanai off-grid, ir nepieciešama sava ūdens savākšanas, filtrēšanas sistēma, un ūdens tuvums. Iegādājoties zemi, jāpārliecinās, vai tajā ir pieeja tīram, dabiskam ūdenim – tā var būt upe, ezers, avots vai izrakta aka, kā arī nepieciešams nodrošināt ūdens uzglabāšanas tvertni, ja gadījumā dabiskais ūdens avots kādā veidā tiek piesārņots vai izsīkst. Upes iespējams izmantot arī elektroenerģijas ražošanai, kas var būt ļoti efektīvs veids kā apgādāt māju ar enerģiju. Hidrostacija pārvērš upes tekošā ūdens kinētisko enerģiju mehāniskajā enerģijā, kas pēc tam tiek pārvērsta elektroenerģijā. Salīdzinot ar citiem atjaunojamas enerģijas veidiem, hidrostacijas ir vienas no dārgākajām. Tāpēc pirms nolemt par hidrostacijas iegādi, nepieciešams pārliecināties, vai, pirmkārt, upē, kurā plānots to uzstādīt, tas ir atļauts. Otrkārt, jānovērtē upes spēja saražot tik daudz elektroenerģiju, cik ir nepieciešams mājas vajadzībām. Treškārt, jāpārliecinās, vai upes tecēšana ir cauru gadu vai tikai sezonāli. Mazām off-grid mājām jeb kabīnēm, kurās nav paredzēts ilgstoši uzturēties un var atteikties no ūdens sistēmas, ūdeni var piegādāt ar transportu, kas prasa neapgrūtinātu piekļuvi īpašumam, kā arī nav videi ilgtspējīgs risinājums, ja transportēšanai tiek izmantoti neatjaunojami enerģijas resursi.

Saule un vējš ir atjaunojami enerģijas resursi, ko arī iespējams izmantot, lai apgādātu māju ar elektroenerģiju. Acīmredzams ir jautājums – vai lokācija un mājas novietojumam ir pieejami tieši saules stari, kas nepieciešami, lai saražotu pietiekamu elektrības daudzumu mājas vajadzībām. Nav nozīmes saules paneļu skaitam – ja kabīnei nepiekļūst saules stari, tad saules paneļi neražos nepieciešamo enerģiju. Ja māja vai kabīne ir uzcelta saulainā vietā, tad maza saules paneļu sistēma ir lieliska, lai nodrošinātu elektrību minimālam patēriņam un ierīcēm ar zemu spriegumu, kā arī saules paneļi ir viena no lētākajām enerģijas ražošanas sistēmām. Lielākas un sarežģītākas saules paneļu sistēmas var izmantot, ja māja vai kabīne ir paredzēta ilgstošākai dzīvošanai, nevis tikai īslaicīgām brīvdienām. Tā dotu iespēju izmantot ierīces, kam nepieciešams lielāks elektrības patēriņš, piemēram, ledusskapis vai plīts. Šādas saules paneļu sistēmas ir dārgākas, taču ilgtermiņā atmaksājas. Vējš, iespējams, ir viens no dārgākajiem enerģijas ieguves avotiem, taču, ja māja atrodas ļoti vējainā vietā un budžets atļauj investēt šāda veida enerģijā, tad tā ir lieliska opcija.

It īpaši, mūsu klimatiskajos apstākļos, paļauties uz vienu - ūdens, saules vai vēja enerģiju, varētu būt nepietiekami, ņemot vērā, ka saulaini laikapstākļi ir tikai salīdzinoši īsu periodu gadā, liela sala laikā upes var aizsalt un vēja stiprums ir mainīgs cauru gadu. Tāpēc drošāk būtu mājai paredzēt kombinēto atjaunojamās enerģijas apgādes sistēmu, izvēloties vismaz divus no enerģijas ieguves veidiem, kā arī noteikti jāparedz enerģijas uzglabāšanas veids, piemēram, akumulatori.

Ar degvielu darbināmi ģeneratori un propāna gāze arī ir veids kā apgādāt māju vai kabīni ar enerģiju, taču tie nav ilgtspējīgi un finansiāli izdevīgi. Lai arī ģeneratora iegāde sākumā var šķist finansiāli izdevīgākā, degvielas patēriņš būs salīdzinoši liels proporcionāli iegūtajai enerģijai, kas kopumā veidos lielus izdevumus, neskatoties uz izsīkstošajiem degvielas resursiem un augošajām degvielas cenām. Gāze, salīdzinot ar degvielas ģeneratoru, ir izdevīgāks risinājums, kā arī lieliski spēj sasildīt gan ūdeni, gan pašu māju, taču jārēķinās, ka gāze parasti neizmanto elektrības ražošanai. Apkurei iespējams arī izmantot īpašumā esošos kokus, kas, salīdzinoši ar degvielu un gāzi, ir ilgtspējīgāks risinājums, ja ievēro izciršanas tempu un apjomu, ļaujot kokiem atjaunoties. Lokācijas izvēlē arī šo aspektu ir vērts ņemt vērā – īpašumā augošie koki ne tikai nodrošinātu siltumu mājā, tos varētu izmantot arī mājas celtniecībā.

Dzīvot “nekurienes” vidū, mazā mājiņā, ārpus publiskās enerģijas apgādes tīkliem, neatkarīgi iegūstot savu enerģiju mājas apgādei, vien ir liels izaicinājums un pārvērtības no parastās modernās ikdienas dzīves. Pilsētā pašsaprotama un pierasta lieta, par ko (šķietami) mums nav jādomā, taču ārpus pilsētas un ārpus ierastās ikdienas ir jārēķinās ar vēl vienu nepatīkamu aspektu – kanalizācija un atkritumi. Sausās tualetes ir resursu taupīšanas ziņā izdevīgākais risinājums, ņemot vērā, ka ūdens pieejamība off-grid lokācijā ir daudz sarežģītāka, salīdzinot ar pilsētas dzīvi. Ja ir vēlme pēc lielāka komforta, jārēķinās ar papildus izdevumiem kanalizācijas sistēmai ieviešanai un papildus resursiem tās izmantošanai un apkalpošanai. Atkritumu šķirošana un otrreizēja izmantošana ir neatņemama sastāvdaļa, kas jāievieš savā ikdienā, kas sākas ar minimālismu un ilgtspējīgu produktu iegādi (produkta nepieciešamība, minimāls un viegli pārstrādājams iepakojums utt.).

Arhitektūra un interjers.

Salīdzinot ar enerģijas ieguves veidiem un mājas apgādi ar tiem, arhitektūra un interjers ir viena no romantiskajām un skaistajām sadaļām dzīvei off-grid. Atkarībā no cilvēku vēlmēm, arhitektūra un interjers ir tām pielāgojams, protams, paturot prātā fundamentālas vadlīnijas, lai dzīve mājā vai kabīnē nesagādātu pārāk daudz raižu ar tās uzturēšanu kārtībā. Estētiski un funkcionāli tās var būt dažādas, tikpat dažādas, kādi ir cilvēki, taču viens visām mājām un kabīnēm ir kopīgs – minimālisms. Minimālisms ne klasiskā izpratnē, bet gan kā fokuss uz svarīgo. Svarīgāko funkciju nodrošināšana pēc iespējas mazākā platībā, ņemot vērā ierobežotos enerģijas resursus, ir izaicinājums arhitektu un interjera dizaineru kopdarbam. Funkcionāla, efektīva un vienlaicīgi estētiski saistoša māja vai kabīne, ir spilgts piemērs un izaicinošs uzdevums arhitektūrai un dizainam. Neskatoties uz projekta tipu un apjomu, visu noteicošā ir funkcija un resursu patēriņš, pēc tam seko estētika.

Jau iepriekš izgatavotas kabīnes ir lielisks veids, kā saudzēt gan īpašumu, kurā plānots to uzcelt, gan savu nervu sistēmu mājas celtniecības laikā. Somijā bāzēta arhitektūras studija Studio Puisto ir radījusi pielāgojumu, iepriekš izgatavotu kabīni, kas var tikt uzbūvēta jebkurā vietā, kā arī tai var piešķirt dažādu funkciju, sākot no dārza ofisa līdz “nekurienē” novietotam off-grid patvērumam. Kabīnēs ir modulāri interjeri, kas ir ātri un viegli pārveidojami lietotāja vajadzībām. Pie sienām stiprinātas koka konstrukcijas jeb sistēmas, kas ļauj pārvietot un pie tām piestiprināt mēbeles vai citus interjera elementus. Interjera apdarei izvēlēts koks, kas to padara siltu un mājīgu, taču grīdas apdarei pastāv iespēja izvēlēties arī vilnas paklāju, lai sniegtu vēl omulīgāku un komfortablāku dzīvošanu. Saukta par Space of Mind, kabīne ir izgatavota no vieglas koka konstrukcijas un tās platība nepārsniedz 10 kvadrātmetrus. Pateicoties kompaktajam izmēram, kabīni ir viegli transportēt un tā nenodara postošas sekas īpašumam, kur to plānots novietot, kā arī tas dod iespēju to novietot patiešām pat vistālākajā, neapdzīvotajā lokācijā. Kabīnēm iespējams papildus iegādāties atsevišķu sauso tualeti un āra virtuvi vai mantu uzglabāšanas elementu, ko var novietot blakus ieejas durvīm. Studija šobrīd strādā arī pie saunas versijas radīšanas. Space of Mind ir moderna kabīne, kas kalpo kā vieta, kurā atbrīvot prātu, relaksēties no pilsētas dzīves, uzlādēties un atbrīvoties.

Amerikas dizainers Marc Thorpe ir radījis vienkāršu off-grid, 46 kvadrātmetru lielu kabīni, kas ir tikai viena no plānotajām kabīnēm, ko plānots uzcelt 12 hektāru lielā dabas atpūtas kompleksā. Dizainera mērķis bija kabīnes arhitektūru radīt tādu, lai tā būtu perfektā balansā ar apkārtējo vidi. Autora vārdiem: “Kabīne ir introvertas arhitektūras paraugs. Tas ir eksponēts ar kabīnes fizisko izolāciju un pašefektivitāti”. Kabīne ir vienkārša, taisnstūra formas “kaste”, ar tikai dažiem šauriem logiem, lai nodrošinātu privātuma un noslēgtības sajūtu. Kabīnes fasādes apdarei izmantoti dedzināta koka dēļi – šāda dēļu apstrāde aizsargā materiālu no klimatiskajiem apstākļiem, kā arī no insektiem un termītiem, kas savu mājvietu vai barību meklētu neapstrādātā koksnē. Kabīnes interjers sastāv no četrām noteiktām zonām – dzīvošanas, gatavošanas, ēšanas, gulēšanas. Saimnieciskais mezgls, kas ietver vannas istabu un mantu glabāšanas vietu, atdala publisko zonu no kompaktās guļamistabas. Kabīne ir projektēta off-grid dzīvošanai – ar komposta tualeti, lietus ūdens savākšanas sistēmu, ar malku kurināmu plīti un citiem risinājumiem, kas ļauj neizmantot publiskos ārējos tīklus. Saules paneļi ražo elektrību un silda ūdeni, lai gan apgaismojumam ir paredzēta sveču gaisma. Kabīne Edifice dod iespēju cilvēkiem pavadīt laiku ciešā dabas ielokā, izbaudīt off-grid romantisko pusi, tajā pašā laikā neatsakoties no ierastā mūsdienu komforta.

Nav noslēpums, ka latvieši ir dabas mīļotāji un maksimāli izmantos iespēju brīvdienas pavadīt ārpus pilsētas, pie dabas. Lai kvalitatīvi pavadītu laiku ar ģimeni vai draugiem pie dabas, nav nepieciešami lieli zemes īpašumi un savrupmājas. Ecokabine ir skaista latviska šķūņa formas kabīne, kurā ietvertas mūsdienu funkciju komforts un kvalitāte. Tās kompaktais izmērs un mobilitāte nodrošina ērtu tās novietošanu jebkurā vietā – mežā, pie ezera vai kalnā, ar minimālu ietekmi uz vidi. Individuāli izgatavota atbilstoši katra cilvēka vēlmēm, to ir iespējams pieslēgt pie publiskajiem ārējiem tīkliem, kā arī izvēlēties off-grid risinājumus. Elastība dažādu enerģijas iegūšanas veidiem ir Ecokabine priekšrocība – izvērtējot cilvēka vēlmes un vajadzības, lokācijas īpašības, to iespējams pielāgot dažādiem komforta līmeņiem. Moduļu māju iespējams izmantot visu cauru gadu, pateicoties masīvkoka karkasa konstrukcijai un īpašai siltināšanas tehnoloģijai. Iekštelpās siltums tiek nodrošināts ar grīdas apsildes paneļiem, kas ir iebūvēti visā grīdas laukumā. Interjerā paredzētas visas galvenās funkcijas – sanmezgls ar dušu, neliela virtuve un dzīvojamā zona, ko iespējams iekārtot lietotāja vajadzībām – relaksācijai, gulēšanai vai pat radošām darba nodarbēm. Interjerā izmantota dabīgu materiālu apdare – uz grīdas klāts trīsslāņu parkets, kabīnes masīvkoka rāmis, kas ir apstrādāts ar cietvasku vieglākai kopšanai, pilda interjera iekšsienu un griestu funkciju. Lielā stikla vitrīna nodrošina dienasgaismu un plašu skatu uz apkārtējo vidi, iekštelpu savienojot ar dabisko vidi, līdz ar to neatņemot saikni ar dabu arī sliktos laika apstākļos.

Off-grid māju un kabīņu augošā popularitāte, iespējams, izskatās pēc īslaicīgas modes tendences, taču tā tam noteikti nevajadzētu būt. Iespējams, tā ir saistīta ar pilsētvides un pilsētas sadzīves atsvešināšanos no dabas un tās procesiem, kas daļai cilvēku rada spēcīgu pretreakciju pret dzīvi pilsētā. Ja viņu spēkos nav mainīt pilsētvidi, tad viņi nolemj mainīt savu vidi pat ja tas ir tikai uz brīvdienām, vai arī uzdrošināties un veidot dzīvi ārpus pilsētas.