Logo
InstagramFacebook
Aesop retail store. Design by Brooks+Scarpa_1Aesop retail store. Design by Brooks+Scarpa_1
Aesop retail store. Design by Brooks+Scarpa_2Aesop retail store. Design by Brooks+Scarpa_2
Aesop retail store. Design by Brooks+Scarpa_3Aesop retail store. Design by Brooks+Scarpa_3
Chaud. Design by Charlotte Jonckheer_1Chaud. Design by Charlotte Jonckheer_1
Chaud. Design by Charlotte Jonckheer_2Chaud. Design by Charlotte Jonckheer_2
Softwall + Softblock. Design by Molo_1Softwall + Softblock. Design by Molo_1
Softwall + Softblock. Design by Molo_2Softwall + Softblock. Design by Molo_2
You see a sheep. Design by Yuko Nishikawa_1You see a sheep. Design by Yuko Nishikawa_1
You see a sheep. Design by Yuko Nishikawa_2You see a sheep. Design by Yuko Nishikawa_2

Papīrs ar koka mūžu

Annija Straume-Kokina archidea.lv

Ar 2000 gadu senu vēsturi papīrs ir ļoti spēcīgi nostiprinājis savu vietu pasaulē un cilvēku dzīvēs. Visā pasaulē plaši izmantots, tas prasa ne tikai apjomīgu daudzumu izejvielu resursu, bet arī jaunus ilgtspējīgākus veidus tā ražošanai un radošus risinājumus tā atkārtotai izmantošanai. Lai arī aizvien vairāk modernu biroju maina paradumus un pakāpeniski pāriet uz digitālu dokumentāciju, pieprasījums pēc papīra aug citās nozarēs. Maisiņi, vienreizlietojamie trauki tiek arvien mazāk ražoti no plastmasas, bet arvien vairāk – no papīra izstrādājumiem, līdz ar to papīrs dažkārt šķietami iegūst “zaļā” dzīvesveida simbolisku nozīmi. Ir jāatceras, ka papīru ražo no celulozes, ko, galvenokārt, iegūst no koksnes. Tāpat kā veikalā nopērkamā desa bija dzīvnieks, papīrs bija koks. Vai ilgais koka mūžs ir papīra vērts? Ilgtspējīga resursu ieguve, atjaunošana ir tikai viens no jautājumiem, kas prasa steidzamu risinājumu. Cirkulārā ekonomika, kas straujiem soļiem ienāk mūsu dzīvē, nepieļaus materiālu neizmantošanu atkārtoti. Ar radošu domu lidojumu izmantotam papīram otro dzīvi ir iespējams rast.

Pasaules slavenā ādas kopšanas līdzekļu zīmola Aesop Losandželosas veikala interjers veidots no atkārtoti izmantotiem kartona auduma ruļļiem. Tas atrodas vēsturiskajā Losandželosas kino rajonā un ir līdz šim lielākais Aesop veikals. Veikala iekšpuse, mēbeles un sienas ir veidotas no sešu collu (apmēram 15 centimetri) diametra kartona ruļļiem, kas tika iegūti no blakus esošajiem modes un kostīmu veikaliem. Citi veikala elementi, piemēram, plaukti, virsmas, ir izgatavoti no pārstrādāta papīra, kas veido tikai 9 milimetru biezumu. Auduma ruļļu vertikālās un plūstošās līnijas rada harmonisku ritmu, un to brūnais zemes tonis piešķir siltu, mājīgu gaisotni. Pēc arhitekta vārdiem, izmantojot vienu materiālu interjerā tiek panākta vienkāršība, minimālisms, turklāt arī elegance un bagātība, kas stāsta par kompānijas produktiem. Interjers ir unikāls un garāmgājējiem rada ziņkāri ienākt veikalā iekšā. Lai arī telpā dominē vienkāršība, tā pārsteidz ar dažādām dizaina detaļām – individuāli izgatavotiem gaismekļiem, mēbeļu atvilktnēm, kas arī izgatavoti no auduma ruļļiem. Aesop veikala interjers vēsta par zīmola vērtībām, kā arī ar vienkāršību spilgti norāda uz dizaina tendenču virzību pasaules mērogā.

Beļģijas dizainere Charlotte Jonckheer veica izpēti, lai atklātu, kā tādu ārtelpās izmantojamu materiālu kā akmens padarītu taustei siltāku un maigāku. Chaud ir rokām veidots materiāls, saspiežot kopā mīkstus papīra pārpalikumus un akmens putekļus. Kamēr izveidotā materiāla masa ir mitra, ar to ir iespējams likt jebkādas formas veidnē, un izžūstot materiāls iegūst plankumainu, bālu un akmens tekstūrai līdzīgu izskatu. No šī materiāla dizainere ir radījusi galdiņus, kas katrs ir unikāls – pārstrādāta materiāla krāsas un tekstūras variāciju iespējas nozīmē, ka katrs radītais objekts būs unikāls ar savu individuālo raksturu un sajūtu. Galdiņa virsma ir akmens, taču galdiņa bāze no jaunradītā materiāla Chaud. Šādu materiālu kombināciju dizainere izvēlējusies, jo tā parāda viena un tā paša materiāla divas dažādās dabas – no virspuses tie izskatās tikpat kā vienādi, taču tiem ir pilnīgi atšķirīga sajūta un kvalitāte.

“Lidojoši objekti ir Tev visapkārt. Tu sāc brīnīties, vai Tu arī lido Visumā, vai varbūt ūdenī. Gravitāte, horizonts, telpas robežas pazūd. Tu esi priecīgs,” tā savu mākslas instalāciju raksturo Bruklinā dzīvojoša dizainere Yuko Nishikawa. Sapņainās kompozīcijas sastāv no amorfu formu pasteļtoņu gaismas ķermeņiem un vāzēm, ko māksliniece nosaukusi par “You see a sheep” (no angļu valodas – Tu redzi aitu), iedvesmojoties no grāmatas “Mazais princis”. Elementi ir rokām veidoti no papīra šķiedras un māla. Māksliniece izmantojusi īpašu pinuma tehniku, lai izceltu katras neregulārās formas unikalitāti un nevienmērīgo tekstūru. Kad masa ir izžuvusi, tiek izgriezti caurumi un uzklāta krāsainā māla kārta. Gaismas ķermeņi un vāzes tiek piekārti pie griestiem smalkās metāla stieplēs, radot izteiktu viegluma, planējošu sajūtu, paplašinot skatītāja iztēles robežas. Keramiskās, papīram līdzīgās gaismekļu virsmas ar maigu tonalitāti un izgaismotu iekšpusi, rada mistērijas sajūtu.

Ilgtspējīga alternatīva tradicionālajām atdalošajām akustiskajām starpsienām ir Kanādas dizaineru radīta Softwall un Softblock sistēma. Tā ir modulāra un fleksibla sistēma, kas ražota no papīra un pieejama dažādos augstumos un krāsās. Tās šūnveida ģeometrija un locītā struktūra ir vizuāli piesaistoša, kā arī veic akustisku funkciju. Abas sistēmas satur 99% gaisa, kas ir labi zināms skaņas slāpētājs, un tās ir iespējams izplest līdz pat simtiem reižu garākas par savu saspiesto formu. Sistēmas elastība sniedz iespēju to pielāgot dažādām situācijām dzīvojamās un biroja telpās, viegli pārvietojot un pielāgojot jaunajām vajadzībām. Dinamiska telpas funkcionalitāte ir ilgtspējīga prakse, apvienota ar Softwall un Softblock pārstrādātā papīra materiālu, sistēma veido veselīgu, videi draudzīgu risinājumu. Ņujorkas Modernās mākslas muzejs (MOMA) ir izteicis atzinību par eleganto dizainu un inovāciju. Softwall un Softblock ir apskatāms MOMA pastāvīgajā ekspozīcijā.

Radītie elementi atklāti norāda uz nojaucamām cilvēka prāta robežām, izaugsmes progresu un virzību uz ilgtspējīgu nākotni. Atkārtoti izmantoti materiāli ir nākotne. Jo ātrāk mēs to pieņemsim, kāda tā ir, jo labāk būs mums pašiem un nākamajai paaudzei.